Monthly Archives: September 2016
You are browsing the site archives by month.
Inflācija ieraksts

Jebkura problēma cilvēkiem kļūst labāk izprotama, ja tā skar viņus tieši. Par tādām makroekonomiskās nestabilitātes izpausmes formām mūsdienās kļūst inflācija. Inflācija ir viena no nopietnākajām makroekonomikas teorētiskajām un arī praktiskajām problēmām, ar kurām jāsaskaras dažādu valstu valdībām un kuras jārisina patstāvīgi. Inflācija atspoguļo ekonomikas stabilitāti. Pieaugošās cenas ir viens no ekonomikas nestabilitāti izraisošiem faktoriem. Ar inflāciju ekonomikas teorijā saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērības krišanos ilgstošā laika periodā. Inflācija ir ar naudas apgrozību saistīta parādība, taču būtu nepareizi tas celiņus meklēt tikai apgrozības sfērā. Galvenokārt inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā, kuras izjauc līdzsvars starp ienākumiem un izdevumiem.

Lai novērtētu inflācijas līmeni, nepieciešami noteikti rādītāji. Tomēr precīzi noteikt inflācijas līmeni ir samērā sarežģīti, jo ne katru cenu pieaugumu var uzskatīt par inflāciju. Kā piemēram, preču kvalitātes uzlabošana var izsaukt cenu palielināšanos. Šajā gadījumā pieaugs to izmaksas, kas būs tiešais cēlonis cenu pieaugumam. Daļai produktu cenas svārstās atkarībā no sezonas, un šajā gadījumā arī cenu pieaugums nav uzskatāms par inflāciju.

Ja inflācija izpaužas tās atklātā formā, tad to tiešām var arī saredzēt un sajust kā cenu pieaugumu. Daudz sarežģītāk ir saskatīt slēptu inflāciju. Tāda inflācija var izveidoties centralizētā ekonomikā, kad valsts kontrolē cenas. Šajā gadījumā cenas ārēji ir stabilas, un inflācija izpaužas nevis cenu pieaugumā, bet dažādās slēptās formās: pieaug preču deficīts, attīstās “ēnu” ekonomika un tml. Tāda inflācija bija vērojama, piemēram PSRS.