Uzvedība, kas kaitē tavai slavai darba vidē

Pirms sākam domāt, no kāda veida rīcības un uzvedības jāizvairās darbā, jāatceras, ka darba vide sastāv gan no kolēģiem, gan priekšniekiem. Paplašinātā veidā domājot – no cilvēkiem, kuri sastopas ar Tavu darbu netieši – reklāmās -, klientiem un piegādātājiem.

Neviens vien cilvēks veido mūsu labo slavu. Lai sāktu ar pašu pamatu – par to vispirms jāgādā mums pašiem. Tomēr jāatceras, ka mūsu uzvedību, lai cik labi tā ir iecerēta, var iztulkot dažādos veidos. Viss ir atkarīgs no tā, kurš cilvēks bez mums vēl vērtē mūsu darbu, ko spēj ietekmēt šis cilvēks. Citiem vārdiem runājot, cik daudz varas pār mums ir tieši viņa rokās. Ja mēs vēlamies labu (vai paaugstinātu) algu, mēs, protams, cenšamies panākt labāku komunikāciju ar bosiem un viņiem tuvu stāvošām personām, kuras, bez šaubām, spēj rosināt vai ietekmēt priekšnieka lēmumus. Taču arī no šī aspekta nav viennozīmīga skatījuma. Daudz ir atkarīgs no avota, kurš ataino situāciju. Svarīgi ir iegūt vairāk, kā tikai savu vērtējumu par lietu būtību. To padara iespējama tikai klausīšanās un vērošana.

Bieži vien, izmantojot vienīgi savu redzespunktu, mēs zaudējam pārskatu pār lielo spēles laukumu, tāpēc, pirms izveidot un iztirgot sabiedrībai priekšstatu par sevi, mācīsimies vērot, kā mēs redzam sevi savās acīs un kā mūs uztver citi. Taču, ja mēs vēlamies panākt noteiktu attieksmi, ko pavada arī konkrēta rīcība, mums jāpadomā par lietām, kuras cilvēki mums apkārt nevēlas redzēt plūstam no mūsu personības. Protams, nedrīkst arī pilnīgi atteikties no saviem uzskatiem, kļūstot par rāpuli un ložņu cilvēku priekšā, tomēr jāatceras, ka ikvienas vēlmes piepildījums ir saistīts ar noteiktiem ieguldījumiem.

Ja mēs vēlamies radīt labu priekšstatu par sevi darba devēja acīs, mums bez šaubām jāzina, kas viņam patīk mūsos gan kā darbiniekos, gan cilvēkos. Labākie darbinieki pārvalda ne vien savu profesionālo darbību, bet pazīst arī cilvēkus, ar kuriem kopā strādā. Alesandro Bariko lugā „Novecento” ataino ģeniālu pianistu, kurš ne vien ir izcils klavieru spēles meistars, bet arī cilvēku pazinējs. Kaut arī viņam nav neviena priekšnieka (jo viņš dzimis un visu mūžu uzturējies tikai uz kuģa, kurš šķērso okeānu starp Eiropu un Ameriku), viņa attiecības ar visiem kuģa ļaudīm ir lieliskas. Pat no sauszemes nākošais cits klavierspēles lielmeistars nespēj turēties pretī kuģa pianista šarmam, un to lieliski ataino viņu muzikālā sacensība kuģa galvenajā zālē kārtējā reisa laikā. Protams, mēs varam sacīt, ka Alesandro Bariko ir radījis mākslas darbu, tomēr, ja ticam, ka literatūra ir daļa no mūsu dzīves, tad piemērus drīkstam meklēt un pieminēt arī literāru darbu vidū.

Labi, varbūt mums nevajadzētu tik daudz runāt par tik attālinātām tēmām, kā literatūra. Mūsdienās viens no literatūras paveidiem, ir sociālie tīkli. Tie tiek lietoti gan darba laikā, gan brīvajās stundās. Nespēju iedomāties nevienu bosu, kuram varētu patikt darbinieku komunikācijas maratoni feisbukā, ja nu vienīgi – darbam atbilstošā kārtībā. Ja mums ļoti tīk šāda nodarbošanās, starp citu, var atrast darbu, kurš ir saistīts ar sociālo tīklu izmantošanu pilnīgi oficiāli. Piemēram, radio EHR laiku pa laikam meklē datu analīzes speciālistu, kurš būs piemērots amatam, ja viņš… mīl viesoties Facebook.com. Tāpat var iegūt darbu jebkurā kompānijā, kas uztur kādu saziņas vai mikroblogošanas tiešsaistes sociālo tīklu un uzņem darbiniekus. Pārvērt savu kaislību par ienākumu avotu.

Post Navigation